Riho Päts Vidéos
chef ou cheffe d'orchestre, compositeur ou compositrice, chef ou cheffe de chœur, professeur ou professeure de musique
- piano
- musique classique
- Estonie
Dernière mise à jour
2024-05-05
Actualiser
Muti Kuula Riho Päts Tajo Kaljuste 1967
Kuula laulu Youtubis või osta heliplaat Sõbratrall või Eesti vanad lastelaulud 4. Muusika Riho Päts, sõnad Uno Leies, muusikaseade Tajo Kadajas, vokaalseade Ursel Oja. Mängivad Tajo Kadajas ja Vladimir Petuhhov. Laulab Indra-Mirell Zeinet. Noodi esmatrükk väljaandes „JO-LE-MI“, laulik I-II klassile, koostajad Riho Päts ja Heino Kaljuste, Tallinn 1967.
Savi Lai 1908 1933 1945 1950 1951 1957 1961 1962 1963 1964 1970 1974 1976
Alfrēds Vinters nevienu dienu viņš nebija studējis mūziku kādā mācību iestādē. Šim apstāklim bija savas priekšrocības un savi trūkumi. Viņu netraucēja nekāds “akadēmisms”. No viņa mutes un akordeona vārdi un melodijas gāja tieši tautas ausī un sirdī. Bet viņa tehnika nebija izkopta, viņš pats neprata savas melodijas aranžēt orķestrim.” Dzīvības devēji lielajam šlāgeru komponistam bija no Mazsalacas puses nākušie kučieris Kārlis un viņa sieva Marija. Puika atskrējis 1908. gada 15. septembrī septiņos no rīta, un viņam doti divi vārdi - Alfreds Aleksandrs. Alfrēda Vintera vadībā 1933. gadā tika izveidota jauna deju kapela ‘’Jautrā kapele’’ un jau Lieldienās viņu dziesmas parādās “Bellaccord Electro” skaņuplatēs. Kapelas dziesmu repertuārā galvenokārt bija tieši Alfrēda Vintera komponētās dziesmas. Četrdesmit radošā darba gados komponists iedziedājis apmēram 60 dziesmas “Bellaccord Electro” skaņuplatēs, sarakstījis vairāk nekā 200 melodiju un dziesmu tekstu, kā arī radījis kompozīcijas akordeonam. A. Vinters ir pirmais vārdu autors, komponists, instrumentālists un dziedātājs vienlaicīgi. Viņa dziesmas "Trīs vītušas rozes (veltīta pirmajai sievai), "Gaujas laivinieks", "Neskumsti, meitenīt", “Draugs, nejautā”, “Ko sēro, draugs”, “Viltīgās acis”, “Svešumā”, “Dzintra” un citas skan arī šodien un joprojām ir populāras kā šlāgerdziesmas. Vinters ir pirmais mūziķis Latvijā, kurš vienpersoniski ir komponists, dzejnieks, instrumentālists un dziedātājs, aizsākot patlaban visai populāru “vienautorības” tradīciju, nekad nepretendēdams uz augstās mākslas troni. Šāds muzicēšanas veids pieļāva arī brīvu interpretāciju paša radītajām dziesmām, piemēram, nomainot vai variējot dziesmu tekstus. Apguvis akordeona spēli, Alfrēds dziesmas sacerēja tā pavadībā, un, tā kā notis viņš lāga nepazina, tad melodijas dziedāja priekšā savam vijolniekam Skadiņam, kurš tās pierakstīja. Skadiņš atmiņās raksta, ka 30. gadu vidū Vintera “Jautrā kapela” vingrinājusies Freda tēva dzīvoklī Termiņcietumā, un, kad dziesmas samēģinātas, uzreiz notikuši ieraksti. 1945. gadā Alfrēds Vinters aizbrauca uz Zviedriju. Tur viņš strādāja dzelzceļa stacijā, mazgāja traukus bāros un restorānos, kamēr ne tika iekārtota personīgā skaņu ierakstu studija – latviešu skaņuplašu uzņēmums „Melvaton”. Pamazām komponista dzīve atgriezās normālās sliedēs un viņš atkal varēja pievērsties savai mīļotajai mūzikai. Vinters atrod darbu kādā zviedru filmu un nošu uzņēmumā; meita saka, ka pensijā viņš aizgājis no vācu firmas Agfa filiāles, kur komponists bijis pastmeistars, jo perfekti zinājis vācu valodu. Lai nu kā, darbs bijis tik ienesīgs, lai Vinters varētu lūgt kredītu bankai un jau 1951. gadā izveidot pats savu skaņu plašu izdevniecību Melvaton. Vienlaikus 50. gadu sākumā Stokholmā atkal dzied “3 Vinteri” - šoreiz Edgars Dimiters, Filips Bergs un pats komponists. Viņu iedziedātais elegantais valsis “Sirds tik skumja” kļūst par vienu no pirmajiem Vintera apgāda Melvaton izdevumiem. Jaunie “3 Vinteri” no jauna iedzied arī dažu labu 30. gadu dziesmu, skaņuplatēs iemūžināts arī paša komponista solo vokālais sniegums, kurš jau izklausās daudz labāk nekā Bellacord laikos, Zviedrijā top arī jaunas dziesmas - kopskaitā apmēram 30. Cieša sadarbība Vinteram izveidojas ar zviedru pianista Arvīda Sundīna orķestri, kurš ieskaņo vairākus dziesmu pavadījumus. 1957. gadā Vinters kopā ar Stokholmas Daugavas Vanagu ansambli ieraksta arī vairākas populāras kara laiku melodijas. Latvijā Vinters pirmo reizi trimdas laikā ieradās 1960.gada augustā. Bet pēc citiem datiem Latvijā tika viesojies jau 1950., tad 1961., 1962., 1963., 1964., 1970., 1974. un 1975.gadā. Jau oktobrī Rīgā notika viņa koncerti kopā ar toreiz populāro dziedātāju Aino Bāliņu un Rīgas estrādes orķestri Egila Švarca vadībā. Šie koncerti vainagojās lieliem panākumiem. Precīzāk sakot tie notikuši 1960.gada 21.,22.,23. (divas reizes) un 24. oktobrī pēc skaita pieci. Orķestra pavadījumā izpildītas piecas Alfrēda Vintera dziesmas – “Trīs vītušas rozes”, “Rudzpuķu zieds”, “Par vēlu, draugs”, “Pasta balodis”, “Dziesmotā Rīga” -, un viens aranžējums “Smolandes meitenes”. Bija dziesmas, ko dziedāja atkārtoti. Klausītāju lielās atsauksmes dēļ notikuši seši papildkoncerti. Koncerta programmā izskanējusi R. Paula izpildījumā simfoniskā džeza svīta. Vēlāk ar koncertiem Latvijā nav uzstājies. Alfrēda Vintera mūžs noslēdzās Zviedrijā 1976. gada 23. oktobrī.
Raimonds Pauls. «Vasaras noskaņās». Koncerts. LĪGO. 2021g. Раймонд Паулс. «Летнее настроение». Концерт. ЛИГО. 2021г. Участвуют актёры ансамбля «Драма» и Жорж Сиксна. Новые и старые песни. Raimonda Paula jaunajā programmā «Vasaras noskaņās» pirmatskaņojumu piedzīvos Maestro komponētās dziesmas ar dzejnieka Jāņa Petera vārdiem. Koncertā izpildīs pats Maestro un aktieru ansamblis «Drama»: Dita Lūriņa, Karīna Tatarinova, Mārtiņš Egliens un Mārcis Maņjakovs. Uzstāsies arī Žoržs Siksna, kurš izpildīs jau zināmas un iemīļotas Maestro dziesmas. 00:00:00 1. Ievads 00:04:07 2. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Līgo motīvs; 00:09:02 3. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Es neatceros; 00:13:23 4. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Dziesma par popularitāti; 00:18:52 5. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Lai cerība kā zvaigzne; 00:24:20 6. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Jāņu nakts pasaka Rīgā; 00:28:21 7. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Kalējs kala; 00:31:46 8. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» – Polinēzija; 00:36:15 9. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - No A līdz Z; 00:40:19 10. Raimonds Pauls / Jānis Peters / Žoržs Siksna - Zelta mute; 00:45:00 11. Raimonds Pauls / Leons Briedis / Žoržs Siksna - Ap Jāņiem Mārtiņos; 00:51:31 12. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Šai klusā naktī; 00:54:41 13. Raimonds Pauls / Guntars Račs / «Drama» - Kamēr tev ir mīla; 00:58:02 14. Raimonds Pauls / Leons Briedis / «Drama» - Baskājīte laime; 01:05:26 15. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Pēc masku balles; 01:08:35 16. Raimonds Pauls / Leons Briedis / «Drama» - Dieviņš; 01:14:26 17. Raimonds Pauls / Jānis Peters / «Drama» - Zelta bize. Playlist «Концерты / Concerts / Koncerti»: (http•••)
Kremerata Baltica Gidons Krēmers
Šovakar Dzintaru koncertzāles Mazajā zālē sāks skanēt izcilā vijolnieka Gidona Krēmera vadītā kamerorķestra “Kremerata Baltica” festivāls. Četru koncertu kopējais nosaukums šogad daudznozīmīgs – “Centrāleiropas vējš”. Kā ieceri raksturojis pats Gidons Krēmers, festivāls svin Latviju kā Eiropas daļu – kopā ar valstīm, kurām tāpat ir senas kultūras tradīcijas un tikai nesena nacionālās demokrātijas vēsture. Tās ir Ungārija, Polija, Čehija un Latvija. Šovakar atklāšanas koncertā “Ungāru vējš” skanēs Ferenca Lista un Bēlas Bartoka skaņdarbi, un pirmatskaņojumu piedzīvos Kristapa Pētersona “Bartokālā etīde”. Atklāšanas koncerta mēģinājuma mirkļi Maijas Amoliņas reportāžā.
ou
- chronologie: Compositeurs (Europe). Chefs d’orchestre (Europe). Interprètes (Europe).
- Index (par ordre alphabétique): P...